Riepu apkope un drošība

Riepu montāža.


Lai riepas tiktu pareizi uzmontētas, ievēro šādus noteikumus:

Ritenis stingri turas pie rumbas.
• Visas bultskrūves ir piegrieztas atbilstoši prasībām.
• Starp rumbu un riteni nav sakrājušies netīrumi.
• Ritenis nav deformēts.
• Abas riepu malas stingri atbalstās pret diska loku.

Speciālie un vieglmetālu diski.


Lai gan speciālo un vieglmetālu disku kopšanai, salīdzinot ar tērauda diskiem, ir jāpievērš vairāk uzmanības, maksimālu uzmanību veltam katram klientam. Lai riepas tiktu pareizi uzmontētas, ievēro vairākus svarīgus noteikumus. Šo noteikumu ievērošana garantē nemainīgu kvalitāti, klientu apmierinātību, uzticamību un labu firmas reputāciju.

Riepu montāžas laikā uzmanās, lai vieglmetālu diski netiktu saskrāpēti un sabojāti.
Tā kā diski ir ražoti no ļoti mīkstiem metāliem, tie ir viegli saskrāpējami vai deformējami. Mūsdienu riepu montāžas iekārtu spiediens ir vienmērīgi sadalīts gar augšējo un apakšējo apmali, un nespiež tieši uz riteni. Hromētus, krāsotus vai pulētus diskus no skrāpējumiem un bojājumiem aizsargā speciāls iekārtas polsteris.

Montāžas laikā nepieciešama pienācīga ieeļļošana.


Ar piemērotu smērvielu noziež augšējo un apakšējo riepas apmali. Ja apmaļu iespiešanai savā vietā ar 40 PSI spiedienu nepietiek, riepu izceļ no diska un ieziež vēlreiz.

Sekojot montāžas norādēm.


No drošības viedokļa liela nozīme ir prasībām atbilstošai riepu un riteņu līdzsvarošanai. Braucot lielā ātrumā, nelīdzsvarots ritenis var ietekmēt automobiļa stabilitāti, automobiļa vadīšana var kļūt bīstama un neērta. Nelīdzsvarotas riepas protektora nodilums nav vienmērīgs.

Lai atvieglotu līdzsvarošanu, riepu sānos ir atrodamas sarkanas un dzeltenas atzīmes, kas palīdzēs to labāk pielāgot diskam. Pastāv divas riepas pielāgošanas metodes ar sarkanajām un dzeltenajām atzīmēm:
• pēc formas (sarkana atzīme);
• pēc svara (dzeltena zīme).
Brīdinājums! Nepareizi uzmontētas, pārāk noslogotas riepas ar pārāk zemu spiedienu var plīst uz izraisīt nopietnas sekas. Riepām un diskiem ir savstarpēji jāatbilst pēc izmēriem un pielietojuma. Riepu gaisa spiediens nedrīkst pārsniegt 40 PSI.

Brīdinājums! Riepu nomaiņa var būt bīstama, tāpēc šo darbu vajadzētu veikt tikai atbilstoši kvalificētai personai, izmantojot speciālus darbarīkus un ievērojot Riepu ražotāju asociācijas noteikumus. Paredzēto montāžas procedūru neievērošanas rezultātā var izveidoties nepareizs riepu, iekšējās kameras vai riteņa stāvoklis, bet riepas plīšana var būt tik nopietns negadījums, ka izraisīs traumas vai pat nāvi. Bojātas riepas, iekšējās kameras vai diskus izmantot ir aizliegts.

Formas pielāgošanas metode.


Ja riepas tiek montētas pēc formas atbilstības, sarkanas krāsas maksimālā radiālā spēka novirzes punktu savieno ar diska minimālo radiālo iznesumu, ko parasti apzīmē ar krāsainu punktu vai iedobi uz diska virsmas (skatīt diska ražotāju informāciju). Ja ar noteiktu ātrumu rotējošai riepai pieliek zināmu slodzi, radiālā spēka novirze ietekmē riepas rotācijas asi. Lai riepas tiku uzmontētas atbilstoši noteikumiem, radiālā spēka novirzes izmaiņas nedrīkst būt lielas. Dažiem diskiem minimālais iznesums nav apzīmēts, tāpēc riepu montāža pēc formas nav iespējama. Ja minimālā iznesuma punkts nav apzīmēts, būs jāizmanto diska un riepas masu līdzsvarošanas metode.


Masu līdzsvarošanas metode.


Ja izmanto masu līdzsvarošanas metodi, dzelteno marķējumu, kas apzīmē riepas vieglāko punktu, savieno ar diska ventiļa vietu, kur atrodas riepas smagākais punkts. Pēc riepas pielāgošanas diskam ar šo metodi, var sākt riteņa balansēšanu.

Riepas balansēšana.


Riepas balansēšana nozīmē masas vienmērīgu sadalījumu attiecībā pret rotācijas asi tā, lai smaguma centrs sakristu ar rotācijas centru. Riepa ir sabalansēta tad, kad diska un riepas masa ir vienmērīgi sadalīta attiecībā pret rotācijas asi (centru). No riepas balansēšanas rezultāta būs ļoti atkarīgs automobiļa vadīšanas ērtums. Nepareizi sabalansētas riepas īpaši apgrūtinās kravas automobiļa vadīšanu, taču par vibrāciju braukšanas laikā sajūsmā nebūs arī citu transportlīdzekļu vadītāji.


Nebalansētu riepu negatīvas izpausmes:


• samazinās transportlīdzekļa vadīšanas kvalitāte un komforts;
• saīsinās riepu, gultņu, amortizatoru un citu uzkares sistēmas detaļu kalpošanas laiks;
• vibrācija, kas ir vispamanāmākais trūkums. Tās izpausme ir atkarīga no braukšanas ātruma. Parasti vibrācija sāk parādīties apmēram pie 50–60 km/h un pēc ātruma palielināšanas pastiprinās.

Disbalansa iemesli.


Disbalansa rašanās iemesli: smagas vai vieglas riepu zonas un radiālā vai aksiālā mešana. Var būt arī citi disbalansa iemesli:
• disku vibrācija, kas rodas piemēram, nevienmērīga biezuma vai metināšanas šuvju dēļ.
• nelīdzsvarota riteņa rumba vai tilts.

Disbalanss, kas ir saistīts ar nevienmērīgu masas izvietojumu.


Nevienmērīgs masas izvietojums izraisa divu tipu disbalansu: statisku un dinamisku.
• Statiskais disbalanss: parādās tad, ja riepas korpusā ir vieglākas un smagākas zonas, kas neļauj riepai ripot laideni, un tāpēc parādās vertikālas svārstības.
• Dinamisks disbalanss: Riteņa sānu masas attiecībā pret centra asi ir atšķirīgas. Parādās riteņu aksiālā mešana.

Nevienmērīga masas izvietojuma līdzsvarošana.


Atkarībā no disbalansa tipa riepas līdzsvaro statiski vai dinamiski.
• Statiskais līdzsvars: panāk ar līdzsvarotāja palīdzību, izlīdzinot masas atšķirības, taču tas nenovērš dinamisko disbalansu.
• Dinamiskais līdzsvars: panāk ar rotējoša līdzsvarotāja palīdzību, novēršot kā statisko, tā arī dinamisko disbalansu.

Ar radiālo vai aksiālo mešanu saistīta nelīdzsvarotība.


Rodas tāpēc, ka riepas apmale ir slikti piestiprināta diskam, vai arī tas ir saistīts ar detaļu stāvokli. Parasti riepas apmales stiprinājuma kvalitāte ir atkarīga no montāžas darbiem vai diska kvalitātes. Neliels disbalanss ir pieļaujams, taču lielākas riteņa svārstības var izraisīt vibrāciju un priekšlaicīgu riepu nodilumu.
• Radiālā mešana: vibrācija radiālās mešanas gadījumā rodas tāpēc, ka ritenis svārstās vertikālā plaknē.
• Aksiālā mešana: ritenis ļogās no vieniem sāniem uz otriem. Šī nelīdzsvarotība ir retāk sastopama. Automobilis pret radiālo svārstību izraisītu vibrāciju ir četras reizes jūtīgāks nekā pret svārstībām horizontālā plaknē.

Riepu mešanas novēršana.


Paņēmiens ir atkarīgs no tā, vai riepu svārstības notiek horizontālā vai vertikālā plaknē.
• Radiālās mešanas novēršana: pagriež uz rumbas divās vietās piestiprinātu riteni vai pagriež riepu par 180° uz riteņa. Ja mešana joprojām pārsniedz pieļauto normu, pārbauda riteņu svārstības un atzīmē zemāko punktu. Pagriež riteni un augstāko mešanas punktu nostāda pretī diska zemākajam punktam. Ja mešana joprojām saglabājas un disks atbilst tehniskajām specifikācijām, riepa ir jānomaina.
• Aksiālās mešanas novēršana: panāk ar mērinstrumenta palīdzību, mērot riepas un diska svārstības. Uz abiem ar krītu atzīmē svārstību augstākos punktus. Nomaina tehniskajai specifikācijai neatbilstošu detaļu ( disks, riepa vai abi).

Tiltu regulēšana.


Lai nodrošinātu prasībām atbilstošu stāvokli un novērstu nenormālu nodilumu mainīgos ekspluatācijas apstākļos un dažādos ātrumos, riepām attiecībā pret transportlīdzekļa virsbūvi ir jābūt precīzi savirzītām. Neprecīza vai nepareiza novietojuma iemesls parasti ir neregulēta balstiekārta vai stūres sistēma.

Riepu novietojumu ietekmē vairāki faktori.
Atcerieties! Tā vietā, lai nodarbotos ar problēmas cēloni – tiltu regulēšanu, klienti bieži maina riepas. Rezultātā viņi – neapmierināti un bez jebkādiem rezultātiem, mainīs vienu pakalpojumu sniedzēju pret otru.

Gandrīz visiem automobiļiem nenormālu riepu un / vai nevienmērīgu nodilumu izraisa nenoregulēti tilti. Nepareiza savirze riepas kalpošanas laiku var samazināt pat par 70 %.


Nenoregulēti riteņi un problēmas novēršana.


Nepietiekams vai nepareizs regulējums parasti ir par cēloni ātram un labi pamanāmam riepu nodilumam. Šādas problēmas bieži norāda uz vienu vai otru iemeslu, kas ir mērāms un novēršams. Pirms tilta regulēšanai nepieciešamo mērījumu izdarīšanas pārbaudiet:
• Vai riepu spiediens atbilst prasībām? Pārāk augsts vai zems spiediens vai ietekmēt riteņu savērsumu.
• Virsbūves stāvokli attiecībā pret ceļu: t.i., attālumu no transportlīdzekļa virsbūves līdz ceļa virsmai. Tā kā visu riteņu novietojums ir atkarīgs no dažādiem uzkares elementiem, tilta regulēšanas mērījumos par pamatu ņem automobiļa virsbūves augstumu virs ceļa pamata. Tātad tiltu nevar precīzi noregulēt, ja automobiļa virsbūves attālums no ceļa virsmas atrodas augstāk vai zemāk par rūpnīcā noteikto tehnisko specifikāciju.